Armagedons pīļu dīķī

Morālā panika ir masu mediju radīta pārspīlēta sociālā reakcija uz iespējamu, bet faktos neapstiprinātu, apdraudējumu sabiedrības vērtībām.  Masu mediji izmanto savu varu, lai radītu uztraukumu par kādu jēdzienu, kas dramatiski pārspīlē tā patieso un pierādāmo ietekmi uz sabiedrību.  Lai izveidotu morālo spriedzi, masu mediji izmanto retoriku, kur sabiedrība tiek dalīta “mūsējos” apdraudējuma upuros un “tajos tur” morālajos neliešos.

Tā ir samērā vienkārša shēma, kas raksturīga dažāda kaluma propagandistiem un morāles jēdzienu mahinatoriem.

Ar nožēlu jāsaka, ka šobrīd Latvijas sabiedriskajos medijos ir parādījušies morālās panikas cēlāji par preses brīvības apdraudējumu Latvijā.  Publiski izskan paziņojumi no Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes un Latvijas Žurnālistu asociācijas, kuros tiek izteiktas bažas par politiķu spiedienu uz sabiedriskajiem medijiem un apgalvojums, ka ir noticis uzbrukums mediju neatkarībai.

Iemesls šādam uztraukumam ir prozaisks – Valsts kontrole ir sagatavojusi revīzijas ziņojumu, kurā atklāts, ka neefektīvi iztērēti 1,8 miljoni eiro no valsts pasūtījuma sabiedriskajiem medijiem.  Politiķi pieprasa skaidrojumu, bet, tā vietā, lai uzņemtos atbildību par Valsts kontroles atklātajiem faktiem, atbildīgās personas no NEPL padomes ceļ morālo paniku par uzbrukumu mediju neatkarībai.

Morālās panikas cēlāju bauslis — nerunā par faktiem, runā par principiem.

Princips, ka mediju neatkarība ir demokrātijas pamats, ir neapstrīdams.  Jautājums vien par to, kā tas tiek apdraudēts Latvijā?

Pavisam nesenā pagātnē atceramies Pētera Grestes un viņa kolēģu tiesas prāvu, kur mediju neatkarība tika apdraudēta ar 7 līdz 10 gadu cietumsodiem Ēģiptē.  Lūk, demokrātijai svarīgs princips tiek apdraudēts ar īstu ciešanu radīšanu gan žurnālistiem, gan viņu ģimenēm.

Pavisam nesenā pagātnē atceramies Charlie Hebdo slaktiņu, kur tika nogalināti 8 žurnālisti, 2 policisti un vēl divi pilnīgi nevainīgi cilvēki.  Lūk, faktos balstīts preses brīvības apdraudējums.

Kādus faktus izmanto Latvijas Žurnālistu asociācija, lai pierādītu apdraudējumu mediju neatkarībai Latvijā?

Citēju 14. jūnija paziņojumu: “Arī nākamās nedēļas komisijas sēdē paredzēta kārtējā diskusija par sabiedrisko mediju saturu. Šāda rīcība var vājināt sabiedrisko mediju neatkarību, veicinot pašcenzūru un politiķu ietekmi uz satura veidotājiem.”

Latvijas morālās panikas cēlāju vienīgais pamatojums par uzbrukumu mediju neatkarībai ir apgalvojums, ka diskusijas var “veicināt pašcenzūru”.

Tiešām?!  Apdraudējums ir iespējama pašcenzūra?!  Zvaniet zvanus!  Sensācija!  Latvijā ir noticis uzbrukums mediju neatkarībai!  Mūsu demokrātijas pamatvērtības ir apdraudētas!

Es ceru, ka Latvijas žurnālistu kolēģi valstīs, kur ir īsts apdraudējums mediju neatkarībai, dabūs gardi pasmieties.

Bet Latvijas Žurnālistu asociācija pieprasa vēl citas privilēģijas.  Paziņojumā tiek teikts arī sekojošais par nodokļu maksātāju naudas izmantojuma kontroli: “Kaut arī Latvijas Saeimas komisijām un darba grupām ir tiesības aicināt uz savām sēdēm ministriju, iestāžu un institūciju pārstāvjus, vēršam uzmanību, ka sabiedriskie mediji nav jebkurš valsts uzņēmums, sabiedriskajiem medijiem ir īpašs statuss un unikālas funkcijas, kā arī piemērojama īpaša attieksme un aizsardzība, lai nodrošinātu to neatkarību.”

Kāds “īpašs statuss” ir sabiedriskajiem medijiem, ka Valsts Kontroles ziņojums nav apspriežams?

Morālās panikas cēlāji ceļ trauksmi, lai paturētu privilēģijas bezatbildīgi tērēt nodokļu maksātāju naudu.

Būtu labāk, ja NEPL padome nodrošinātu sabiedriskā pasūtījuma 22 000 000 eiro apmērā lietderīga un efektīva izlietojuma kontroli.

Jau miljono reizi es Jums saku, beidziet pārspīlēt un muldēt!

Artuss!

http://neplpadome.lv/lv/sakums/padome/padomes-sedes/sedes-sadalas/neplp-%E2%80%9Etas-ir-uzbrukums-mediju-neatkaribai!%E2%80%9C.html

http://www.lsm.lv/lv/raksts/latvija/zinas/lza-valde-pauz-satraukumu-par-politiku-spiedienu-uz-sabiedriskajiem-medijiem.a133776/

Jums varētu patikt...

  • Andris Stakens

    Varbūt par to nedrīkst skaļi runāt un nepieklājas rakstīt, bet vai mediji paši tic, ka viņi ir neatkarīgi mediji? Neatkarīgi šķiet ir tie, kas raksta par visu vai citos gadījumos necenšās rakstīt visu vienos toņos, garšās un nokrāsās. Vai šī sevis saukšana par ‘neatkarīgajiem medijiem’ ir pienākuma izpildīšana pret īpašnieku vai rakstu pasūtītāju? Vai ‘glupajai tautai’ tā būs uztveramāk ar sen iegājušos vārdu kombināciju?
    Kādam var šķist banāls un nevietā šis citāts oriģinālvalodā, citam liks aizdomāties:
    “Journalism is printing what someone else does not want printed: everything else is public relations.”
    George Orwell

    • Artuss Kaimins

      Labi teikts!

  • Es

    Latvijā mēdiji nav neatkarīgi, preses brīvība ir tikai par mazsvarīgām tēmām kā piemēram Kardjašinas lielais dibens..